*Cerebrālā trieka, mugurkaula šķeltne u.c. iedzimti veselības stāvokļi, kas rada neprogresējošus kustību traucējumus.

Fizioterapija

Fizioterapija tiek uzsākta tiklīdz ir konstatēta kustību attīstības aizture – parasti jau pirmajā dzīves gadā un tās mērķis ir veicināt motoro funkciju attīstību.

Ar fizioterapijas metožu palīdzību tiek normalizēts muskulatūras tonuss, uzlabots līdzsvars, lokanība, muskuļu spēks, pozu noturēšana (piem., sēdēšana), pozu maiņa (piem., apsēšanās un piecelšanās kājās), pārvietošanās (piem., rāpošana un staigāšana). Fizioterapeits izvērtēs palīgierīču nepieciešamību, lai uzlabotu bērna mobilitāti vai novērstu komplikāciju attīstību.

Fizioterapeits ieteiks ikdienā veicamās aktivitātes, lai stimulētu bērna kustību attīstību un novērstu ortopēdisko problēmu rašanos – ierādīs kā bērnu pareizāk aprūpēt (handlings), kā spēlēties, lai, piemēram, trenētu līdzsvaru sēdus pozā, kā izkustināt bērna locītavas un kā pareizi viņu guldīt vai sēdināt, lai neveidotos kontraktūras vai deformācijas.

Bērna kustību uzlabošanai var tikt izmantots dažāds aprīkojums – velotrenažieri, gaitas un rokas roboti, virtuālās realitātes aprīkojums u.c. Rehabilitācijas speciālists izvērtējot bērna kustību un kognitīvās spējas, lems par aprīkojuma izmantošanas nepieciešamību un lietderību.

Ergoterapija

Ergoterapeits palīdzēs bērnam apgūt pašaprūpes iemaņas (piemēram, tīrīt zobus, paēst vai apģērbties), mācīs darboties ar rokām (piemēram, griezt ar šķērēm, pogāt pogas vai zīmēt), stimulēs bērna kognitīvo attīstību (piemēram, mācīs spēlēties), kā arī pielietos aktivitātes, kas mazinās sensoros traucējumus. Līdzīgi kā fizioterapeits, arī ergoterapeits ierādīs vienkāršas aktivitātes, ko rotaļu veidā vecāki kopā ar bērnu varēs veikt mājās, lai turpinātu nodarbībās uzsākto prasmju apguvi.

Audiologopēdija

Dažu saslimšanu, kā piemēram cerebrālās triekas gadījumā, var būt bojājums arī tajās smadzeņu zonās, kas kontrolē runu un sejas un mutes muskuļus. Tādā gadījumā bērnam var būt apgrūtināta vai neiespējama runāšana, novēros ēšanas grūtības. Audiologopēds palīdzēs uzlabot sejas un mutes muskuļu darbību, sekmējot runas un ēšanas efektivitāti. Gadījumā, ja nebūs iespējams attīstīt verbālu komunikāciju (runāšanu), speciālists palīdzēs rast sazināšanās iespējas bez runas iesaistes, t.i., alternatīvo komunikāciju.

Palīglīdzekļi

Mūsdienīga rehabilitācija nav iedomājama bez palīglīdzekļiem, kas ievērojami uzlabo bērnu funkcionēšanas iespējas, kā arī mazina komplikāciju attīstības risku. Atsevišķi palīglīdzekļi, piemēram, riteņkrēsli un pozicionēšanas krēsli, ir izgatavoti rūpnieciski, savukārt citi, kā piemēram, ortozes tiek izgatavotas katram individuāli. Bērnam augot mainās gan nepieciešamais palīglīdzekļa izmērs, gan veids, tādēļ rehabilitācijas speciālisti ieteiks konkrētajā brīdī nepieciešamos un piemērotākos. Plašāk lietojamie palīglīdzekļi bērniem ar kustību traucējumiem ir:

• ortopēdiskie apavi un zolītes – nodrošina potītes un pēdas atbalstu, izlīdzina kāju garuma atšķirību.
• ortozes :
• funkcionālās ortozes – paredzētas, lai atbalstītu locītavas, tādējādi atvieglojot kādas aktivitātes veikšanu, piemēram, stāvēšanu, staigāšanu, darbošanos ar rokām.
• miera ortozes – tās nepieciešamas, lai novērstu kontraktūras locītavās. Ortozes jālieto vairākas stundas dienā, tādēļ tās parasti lieto bērna gulēšanas laikā.
• pozicionēšanas palīglīdzekļi – ne visi bērni ir spējīgi patstāvīgi sēdēt vai stāvēt, tādēļ ļoti noderīgas ir dažādas palīgierīces, kas palīdz bērniem šajos stāvokļos atrasties. Šīs palīgierīces dod iespēju bērniem būt aktīvākiem, kā arī kavē komplikāciju attīstību.
• staigāšanas palīgierīces – liela daļa bērnu ar cerebrālo trieku vai mugurkaula šķeltni spēj staigāt, tomēr daļai iešanas laikā ir nepieciešama palīdzība vai palīgierīce pie kuras pieturēties. Mazākiem bērniem tie parasti ir staigāšanas rāmji jeb rollatori, lielāki bērni var apgūt pārvietošanos ar kruķiem, kvadripodu vai tripodu.
• pārvietošanās palīgierīces – daļa bērnu nespēj pārvietoties staigājot, bet ja ir pietiekams roku muskuļu spēks un koordinācija, tad neatkarība mobilitātē ir iespējama pārvietojoties riteņkrēslā. Riteņkrēsls būs noderīgs ne tikai nestaigājošiem bērniem, bet arī tiem, kuri spēj staigāt ar palīgierīci, taču staigāšana prasa lielu piepūli, rada sāpes vai arī bērns vēlas piedalīties aktivitātēs, kur nepieciešama lielāka mobilitāte. Lielākiem bērniem, ar pietiekamu izpratnes līmeni, lieliski pārvietošanas palīglīdzekļi ir pielāgoti velosipēdi un motorizētas pārvietošanas palīgierīces – elektriskie riteņkrēsli un skūteri.
• pašaprūpes palīglīdzekļi – paredzēti, lai atvieglotu ikdienas aktivitātes gan pašam bērnam, gan viņa aprūpētājiem. Tie ir, piemēram, pārsēšanās dēļi, kas atvieglo pārsēšanos no vienas virsmas uz otru, dušas krēsli, kurā bērnu var droši ielikt mazgāšanas laikā u.c.
• alternatīvās komunikācijas palīgierīces – ierīces komunikācijai, gadījumos, kad bērns nespēj sazināties izmantojot runu.

Spasticitātes ārstēšana

Vairumam bērnu ar cerebrālo trieku un daļai bērnu ar mugurkaula šķeltni, novēro spasticitāti. Izdzirdot vārdus “paaugstināts tonuss” vai “spasticitāte” nereti uzreiz tiek domāts par to kā to ārstēt. Tomēr ne vienmēr spasticitāte ir jāārstē. To nepieciešams darīt tikai tad, ja konkrētajā brīdi spasticitāte traucē bērnam veikt kādu aktivitāti vai ir augsts komplikāciju attīstības risks. Tādēļ, pirms uzsākt spasticitātes ārstēšanu, speciālists rūpīgi novēros bērnu un tikai tad lems par piemērotāko ārstēšanas taktiku. Spasticitāti ārstē ar medikamentiem vai ķirurģiski.

Medikamenti:

• Orāli lietojamie medikamenti (diazepam, baclofen),
• Intratekāls baklofēns – medikaments ar speciālu zem ādas implantētu pumpi tiek nogādāts muguras smadzeņu kanālā, tādējādi nodrošinot augstu aktīvās vielas koncentrāciju tieši nepieciešamajā vietā,
• Botulīna toksīna injekcijas – tiek veikta injekcija spastiskajā muskulī, radot īslaicīgu spastiskā muskuļa pavājināšanos. Injekcijas parasti atkārto pēc 3-6 mēnešiem.

Ķirurģija:

• Selektīvā dorsālā rizotomija ir neiroķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek selektīvi šķeltas mugurkaula jostas daļas sensorās nervu saknītes, kā rezultātā sagaidāma spasticitātes un to izraisīto sāpju mazināšanās kājās.

Ķirurģiska ortopēdiska ārstēšana

Ķirurģiska ārstēšana ir nepieciešama, lai agrīni koriģētu iedzimtus kustību un balsta aparāta defektus. Tā piemēram, mugurkaula šķeltnes gadījumā nereti ir novērojama greizā pēda, kuras ārstēšanai var būt nepieciešama ķirurģiska korekcija. Ķirurģiska ārstēšana var būt nepieciešama arī vēlākos periodos, gadījumos, kad bērna aktivitāti ierobežojošos mioskeletāros traucējumus nevar novērst izmantojot konservatīvās ārstēšanas metodes (fizioterapiju, ortozes), kā arī, lai mazinātu sāpes un atvieglotu bērna aprūpi. Kā biežākās ķirurģiskās korekcijas bērniem ar neiroloģisku bojājumu izraisītiem kustību traucējumiem tiek minētas muskuļu cīpslu pagarināšana un to piestiprināšanās vietu korekcija, kā arī garo kaulu rotācijas osteotomija. Ķirurģiski var nākties risināt arī gūžas un muguras deformācijas problēmas. Nereti, bērnam augot, kustību ierobežojumi atjaunojas un nepieciešama atkārtota ķirurģiska ārstēšana.

Ķirurģiska ārstēšana ir ļoti nozīmīga, tomēr svarīgi saprast, ka ar ķirurģijas palīdzību locītavas un kauli tiek novietoti anatomiski pareizākās pozīcijās, taču tas neizmaina muskuļu aktivitāti. Ķirurģiska ārstēšana nedos gaidīto efektu, ja pirms un pēc tās netiks veikta mērķtiecīga fizioterapija, lietotas piemērotas ortozes.

Uztura speciālists

Pilnvērtīgs uzturs ir ļoti nozīmīgs, lai bērnam būtu stipri kauli un spēcīgi muskuļi, lai būtu spēks kustēties. Daļai bērnu ar kustību traucējumiem ir apgrūtināta barības uzņemšana, kas var izraisīt malnutrīciju jeb nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu, kas negatīvi ietekmē ne tikai vispārējo bērna veselības stāvokli, bet arī spēju kustēties. Šādā gadījuma noderīgs būs uztura speciālista padoms, lai palīdzētu izveidot tādu ēdienkarti, kas nodrošinātu nepieciešamo barības vielu uzņemšanu un atvieglotu uztura uzņemšanas procesu. Uztura speciālista konsultācija būs nepieciešama arī pretējā situācijā – kad bērna apetīte ir pārāk laba un veidojas liekais svars. Liekais ķermeņa svars ievērojami apgrūtinās bērna spēju kustēties, tādēļ ir nepieciešams to koriģēt.

Psihologs

Jāsaprot, ka kustību traucējumi nav tikai fizisks ierobežojums. Tas var ietekmēt arī bērna un visas ģimenes garīgo veselību. Pie kam psiholoģisku spriedzi var radīt ne tikai bērna veselības stāvoklis, bet arī pats bērna ārstēšanas un rehabilitācijas process. Psihologs var palīdzēt rast risinājumus - kā tikt galā ar sasāpējušiem jautājumiem, kā pieņemt bērna veselības stāvokli, kā sabalansēt ikdienu tā, lai tā nebūtu aizpildīta tikai ar bērna ārstēšanas aktivitātēm, ļaujot bērnam būt vienkārši priecīgam bērnam.

Materiālu sagatavoja: Dace Bērtule, BKUS Fizioterapeits, Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietnieks.

Foto: www.canva.com