“Mans vēlējums ir, lai vecāki pēc iespējas vairāk iekļauj bērnus sabiedrībā,” stāsta ABA speciāleiste Kristīne Timermane. Sarunā viņa klāsta ABA terapijas norises procesu un attaisno uzskatu, ka ABA terapija ir viens no svarīgākajiem soļiem bērniem ar autismu. Kopskatā ABA terapija ir veids, kā bērns apgūst dažādas prasmes, kuru galvenais mērķis ir palīdzēt viņam ne tikai iekļauties, bet arī kļūt par pēc iespējas patstāvīgāku sabiedrības locekli.
“ABA terapija balstās lietišķās uzvedības analīzē un principos,” skaidro ABA speciāliste Kristīne Timermane. Lietišķās uzvedības analīze ir zinātnē balstīta pieeja, kurā nosaka, kā mainās cilvēka (tiek pētīta arī dzīvnieku) uzvedība apkārtējās vides faktoru ietekmē. Tāpat šajā metodē tiek ņemti vērā arī apsvērumi, kā cilvēks mācās un apgūst jaunas pieredzes un zināšanas.
“ABA terapija ir process, kurā šīs zinātniskās atziņas tiek pielietotas, lai veicinātu vēlamas uzvedības attīstību un negatīvas uzvedības – kas traucē mācīšanos vai ikdienas gaitās – mazināšanos,” izsakās terapeite. ABA terapijā strādā ar daudzām jomām – komunikācija, valodas sapratne un iemaņas, mācīšanās iemaņas, sociālās prasmes un daudzas citas. Timermane uzsver, ka svarīgākais, kas jāņem vērā, ka šo metožu efektivitāte ir zinātniski pierādīta.
“Latvijā ierasti ar vārdu ‘terapija’ uzreiz saprot kaut ko medicīnisku,” stāsta speciāliste, taču viņa norāda, ka ABA terapija drīzāk ir ietverta zem sociālās rehabilitācijas. No stāstītā, šķiet, ka ABA terapeits ir tāds kā sajaukums starp pedagogu, logopēdu, ergoterapeitu un psihologu, uz ko Timermane atbild apstiprinoši. “Principā, lai mācītos par ABA terapeitu, ir jābūt zināšanām pedagoģijā, ergoterapijā vai psiholoģijā,” viņa bilst.
Viņa arī piekrīt uzskatam, ka autisma rehabilitācijā ABA terapija ir viena no svarīgākajām rehabilitācijas metodēm. “Šāds uzskats, visticamāk, saistīts ar sadarbības spējām,” atklāj terapeite. Timermane norāda, ka ABA terapija ir īpaši svarīga tiem bērniem, kuriem ir ļoti vājas vai praktiski neesošas sadarbības prasmes. Ja bērnam nav sadarbības prasmju, tad nodarbības pat ar citiem speciālistiem var sagādāt lielas grūtības un nenest gaidītos rezultātus. “Kad bērniņš apgūst sadarbības prasmes, viņš var doties tālāk pie citiem speciālistiem,” skaidro Timermane. Proti, ABA terapija ir sava veida pirmais solis, ko daudzos gadījumos bērnam būs jāsper, lai sāktu pilnvērtīgu rehabilitāciju.
ABA terapiju izmanto gan bērni, kuriem diagnoze ir uzstādīta, gan bērni, kuru vecākiem vienkārši radušās aizdomas, ka bērna attīstība ir traucēta. Speciāliste gan pauž, ka pati diagnoze šajā gadījumā nav tik būtiska, jo agrīna intervence ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai terapija būtu pēc iespējas veiksmīgāka, tāpēc nebūtu obligāti jāgaida kamēr tiek uzstādīta diagnoze autisms. “Tāpat bieži vecāki ierodas, jo, piemēram, bērnudārzā tiem ieteica vērsties pēc palīdzības,” pauž Timermane.
Ierasti terapija sāksies ar bērna prasmju izvērtēšanu. “Ir specifiski prasmju novērtēšanas instrumenti, kurus izmanto speciālisti,” skaidro Timermane. Tāpat viņa uzsver, ka ļoti svarīga gan terapijas sākumposmā, gan arī visu tās tālāko gaitu ir sadarbība vecākiem – ir svarīgi, ka vecākus informē un viņiem stāsta, kā notiks terapija un kādas metodes tiks izmantotas.
“Tas ir svarīgi, lai gan vecāks, gan speciālists būtu vienisprātis par terapijas mērķiem,” stāsta Timermane. Proti, reizēm var atšķirties vecāku gaidas no speciālista rekomendācijām, tāpēc ir svarīgi veidot veiksmīgu sadarbību, lai no šādām situācijām izvairītos. “Piemēram, atnāk vecāks un saka, ka viņš grib, lai bērniņš iemācās runāt, taču speciālists pēc prasmju izvērtēšanas konstatē, ka bērns nereaģē, kad viņu apsauc un to nosaka kā prioritāri apgūstamu prasmi,” skaidro terapeite. Līdz ar to, ja nesakrīt speciālista izvertējumā noteiktās nepieciešami apgūstamās prasmes ar to, kuras vecāks uzskata par prioritārām, var veidoties savstarpējas nesaprašanās, no kurām var izvairīties, vienmēr arī pašam vecākam jautājot speciālistam, lai paskaidro lietas un nianses, kuras, iespējams, viņš pats nav pamanījis.
“Balstoties uz izvērtējumu, speciālists nosaka, kādas prasmes bērnam nepieciešams apgūt vai uzlabot, tad tiek izvēlētas atbilstošās metodes un sastādīta intervences programma,” norāda terapeite. Viņa stāsta, ka terapijas biežums atkarīgs no vienošanās ar vecākiem, tāpat arī terapijas ilgums variē no gadījuma uz gadījumu. “Pirmais plāns visbiežāk tiek noteikts turpmākajiem trīs mēnešiem, bet tas var mainīties atkarībā no terapijas biežuma,” stāsta Timermane.
Tāpat viņa piebilst, ka parasti primāri tiek strādāts ar nevēlamas uzvedības mazināšanu, lai varētu veidot tālāku veiksmīgu sadarbību. Tas, kā tiek noteiktas pārējās prioritātes, atkarīgs no prasmju izvērtējuma – ko bērnam vajag apgūt, lai palīdzētu viņa ikdienā. Turklāt, speciāliste norāda, ka ABA terapijas gadījumā tas, protams, atkarīgs arī no katra cilvēka finansiālajam iespējām.
Par autismam raksturīgiem simptomiem speciāliste atklāj, ka pamatā tos var iedalīt trīs grupās – komunikācijas problēmas, sociālās mijiedarbības spēju trūkums un stereotipiska uzvedība. “Es par sarkano karodziņu parasti uzskatu, ja bērns ienāk telpā, kurā ir daudz cilvēku, un viņš nereaģē uz apkārtējiem,” pauž Timermane. Vienlaikus viņa uzsver, ka ABA terapeits neuzstāda diagnozi, bet tas nenozīmē, ka viņš nevar rekomendēt vērsties pie citiem speciālistiem, ja viņam rodas aizdomas, ka bērnam varētu būt nepieciešams arī apmeklēt citus speciālistus.
Viņa arī norāda, ka mūsdienās var novērot, ka daži vecāki reizēm ir pārāk iecietīgi vai ne līdz galam kritiski raugās uz konkrēto situāciju, tāpēc dažkārt ir atturīgi vērsties pēc palīdzības. Viņa reizēm kā terapeite rekomendē cilvēkiem apmeklēt citus speciālistus, piemēram, psihiatru, gadījumā, ja tas varētu būt nepieciešams. “Paši vecāki reizēm nezina, kur un pie vērsties, un es viņiem palīdzu saprast,” stāsta Timermane. Tāpat viņa atklāj, ka tā kā pieprasījums pārsniedz esošo speciālistu kapacitāti, bieži nākas darboties ne tikai kā speciālistam savā jomā, bet arī kā atbalsta personai cilvēkiem, kam nepieciešams padoms, kur un pie kā vērsties.
Timermane stāsta, ka nereti darbā grūtības sagādā, ja bērnam jau ir nostiprinājušās nevēlamas uzvedības pazīmes, piemēram, agresijas lēkmes. “Bieži tās lēkmes notiek konkrētā vidē, un ir svarīgi, lai cilvēki apkārt zina, kā rīkoties, ja šādas lēkmes notiek,” skaidro terapeite. Ņemot vērā, ka bieži trūkst specifisku zināšanu, pedagogiem vai citiem apkārtējiem, lai ar šādām lēkmēm tiktu galā.
Runājot par rekomendācijām vecākiem, kuri audzina bērnus ar autismu, speciāliste aicina nenoslēgties. “Nenorobežot sevi un jo īpaši bērnu no pasaules,” stāsta Timermane. Nereti var novērot, ka vecāki, kuri audzina atvases ar autiskā spektra traucējumiem, cenšas limitēt vai ierobežot bērna saskarsmi ar ārējo pasauli, argumentējot, ka viņam ir bail no, piemēram, sabiedriskā transporta vai kādas publiskas vietas, taču terapeite stāsta, ka norobežošana nav labākais instruments, kā cīnīties ar šīm bailēm. “Bērnus ir nepieciešams maksimāli iekļaut sabiedrībā,” izsakās Timermane. To ir nepieciešams darīt, lai, viņiem pieaugot, būtu vienkāršāk veikt dažādas ikdienišķas darbības, piemēram, ārsta apmeklējums, kā arī patstāvīgas dzīves sākšanu, kad vecāki vairs nevarēs rūpēties par bērnu - kamēr vecāki par to nedomā, viņi uzskata, ka dara bērnam labu, pāraprūpējot viņu un sargājot no visa veida stresa.
Terapeite norāda, ka gatavošanās vizītei var atšķirties pie dažādiem speciālistiem. “Es parasti nosūtu anketu pirms tikšanās, kurā ir dažādi jautājumi par bērnu, viņa interesēm, kā viņš tiek galā ar stresa situācijām un tamlīdzīgi,” stāsta Timermane. Tāpat viņa norāda, ka ir svarīgi, lai vecāki, ierodoties uz vizīti, uzvedas tāpat kā ikdienā. Viņa aicina vecākus arī pašiem interesēties pie attiecīgā speciālista, kas plānots vizītes laikā, kā arī iespēju robežās sagatavot arī bērnu – pastāstīt, kur un kāpēc viņi dosies.
Foto: www.canva.com
