Ekstrapiramidālo kustību traucējumu grupā ietilpst gan kustību koordinācijas traucējumi, gan izteiktas muskuļu tonusa izmaiņas, gan nekontrolētas kustības. Prognoze atkarīga no kustību traucējumu iemesla – var būt pārejoši, t.i., kā akūtā stāvokļa izpausme, ilgstoši ar pakāpenisku izzušanu, nemainīgi laikā, kā arī progresējoši līdz izteiktai nespējai.
Trīce var būt miera stāvoklī, kad plaukstas vienkārši guļ klēpī. Var izpausties tikai kustību laikā – vai nu turot rokas izstieptas uz priekšu (posturāls tremors), vai cenšoties veikt precīzas kustības (mērķa tremors). Minētie trīces veidi var dažādi kombinēties. Tremors var būt gan fizioloģisks, gan kā simptoms kādai saslimšanai.
Pēkšņas, straujas, parasti diezgan vienkāršas kustības, kas tiek izpildītas sērijveidā. Stereotipijas ir sarežģītāki kustību kompleksi nekā tiki. Pastāv arī vokāli tiki, kas izpaužas kā dažādu skaņu radīšana (krekšķināšana u.tml.).
Pozitīvās mioklonijas ir pēkšņa, ļoti īsa (< 1 sek.) kādas muskuļu grupas saraušanās, piemēram, noraustās roka. Pat ja mioklonijas norisinās sērijveidā, tās ir neritmiskas, t.i., intervāli starp mioklonijām ir dažāda garuma. Negatīvās mioklonijas – kādas muskuļu grupas īslaicīgs tonusa zudums – izpaužas kā, piemēram, klanīšanās.
“Ataksija” burtiski nozīmē “bez kārtības”. Šis ir viens no koordinācijas traucējumiem. Brīdī, kad cilvēks cenšas veikt precīzu darbību, piemēram, pastiept roku un satvert priekšmetu, roka nespēj taisnā līnijā nokļūt līdz mērķim – kustības trajektorija drīzāk līdzinās haotiskam zigzagam. Ataksija var skart arī gaitu – cilvēks iet ar platām kājām (t.i., platu atbalstu), kāju kustības soļu speršanas laikā arī veido zigzagveida trajektoriju. Var būt arī rumpja ataksija, kad cilvēks nespēj mierīgi nostāvēt vai pat nosēdēt – ķermenis haotiski šūpojas uz visām pusēm.
“Horeja” nozīmē “deja”. Tās ir no paša cilvēka gribas neatkarīgas, nekontrolējamas, juceklīgas vienas vai vairāku ķermeņa daļu kustības. Horejas kustības neseko noteiktam stereotipam, t.i., nav iespējams prognozēt, kāda un kādā virzienā būs nākamā kustība.
Lēnas, tārpveida kustības plaukstās, pirkstos. Ne vienmēr iespējams atšķirt atetozi no horejas, tādēļ tiek lietots kombinēts nosaukums “horeoatetoze” – gan atetoze, gan horeja pieder pie diskinētisko kustību traucējumu spektra.
Lielas amplitūdas spēcīgas kustības, ko īsteno plecu vai iegurņa joslas muskuļi, strauji izmetot/iešūpojot attiecīgo roku vai kāju.
Paaugstināta muskuļu tonusa radīta pretestība pasīvajām kustībām (kad mēs kustinām pacienta roku vai kāju, nevis viņš pats), kuras intensitāte nemainās atkarībā no kustības ātruma un virziena.
Grūtības aktīvi iesākt kustības, lai gan muskuļu spēks saglabāts. Iztrūkst pavadošo kustību (roku šūpošana staigājot u.tml.). Bradikinēzija raksturo kustību gausumu.
Ar vārdu “distonija” neiroloģijā saprotam situācijas, kad vienlaicīgi nekontrolēti paaugstinās tonuss (notiek sasprindzināšanās) pretējas funkcijas (saliekšanas un atliekšanas) muskuļos. Šāda distonija var skart tikai vienu ķermeņa daļu (fokāla) vai visu ķermeni. Turklāt var būt gan statiska distonija, kad nepareizā muskuļu sasprindzināšanās izraisa nefizioloģiskas pozas ieņemšanu, gan dinamiskā – izpaužas kā vērpjošas kustības.
Materiālu sagatavoja: Dana Apela, Bērnu neiroloģijas rezidente, BKUS Epilepsijas un miega medicīnas centrs.
Foto: www.canva.com
