Kas vēlas kļūt vesels, jau daļēji ir izveseļojies.(Bokačo)
Sabiedrībā valda priekšstats, ka reimatoloģiskas slimības skar tikai vecus cilvēkus un bērniem problēmas ar locītavām nav raksturīgas, taču šis priekšstats ir maldīgs. Reimatoloģiskās saslimšanas ietver sevī daudzveidīgas saslimšanu grupas, kurām raksturīgs hronisks iekaisums, visbiežāk ar nezināmu iemeslu, kas ietekmē muskuloskeletālo, asinsvadu un citas orgānu sistēmas. Bērnu reimatoloģija ir salīdzinoši jauna medicīnas nozare, kas radusies tikai 20. gs. sākumā. Mūsdienās daudzas reimatoloģiksās slimības vairs nav letālas, taču ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, jo skar daudzus, ja ne visus bērna dzīves aspektus, ne tikai fiziskos, emocionālos, arī sociālekonomiskos. Saslimšana ietekmē ne tikai pašu bērnu, bet aŗī visu ģimeni kopumā. Daudzas reimatoloģiskas slimības nav ārstējamas, bet savlaicīga ārstēšana atvieglo pacienta dzīvi.
Kad bērnam tiek noteikta kāda no reimatoloģiskām diagnozēm, vecākiem un arī pašam bērnam rodas daudz jautājumu par slimības būtību, rašanās iemesliem, ietekmi uz ikdienas dzīvi, slimības ārstēšanas iespējam un prognozēm. Jo vairāk informācijas saņems vecāki un pacienti, jo labāka un produktīvāka tālākā sadarbība. Pateicoties daudzu specialitāšu komandas darbam (reimatologs, rehabilitologs, psihologs, uztura speciālists u.c.), kā arī paša pacienta un vecāku pacietīgam darbam, lielākā daļa pacientu var dzīvot pilnvērtīgi un aktīvi, nav obligāti jāierobežo savs dzīvesveids, izņemot smagākus gadījumus.
Viena no biežākajām reimatoloģiskām saslimšanām ir juvenils idiopātisks artrīts (JIA). JIA var novest pie muskuļu atrofijas, vājuma, skrimšļu erozijām, locītavu kontraktūrām, apgrūtinātas pārvietošanās un hroniskām sāpēm. Nopietnas mobilitātes problēmas ir reti sastopamas, ja savlaicīgi uzsākta un piemeklēta atbilstoša ārstēšana. Kaulu erozijas un locītavu bojājumi var rasties, ja terapija nav pietiekama. Reti, neskatoties uz optimālu terapiju, artrīts progresē un locītava kļūst nefunkcionāla. Šo stāvokli parasti, bet ne vienmēr pavada ievērojamas sāpes. Var attīstīties osteopēnija un osteoporoze, pat ja nav lietoti glikokortikoīdi. Žokļu locītavu iesaistīšanās var izraisīt mikrognātiju (mazs žoklis) pat bez simptomiem, var parādīties ierobežots mutes atvērums. JIA pacientiem izstrādāta CHAQ (Bērna veselības novērtējuma aptaujas lapa) aptauja. Šī aptauja palīdz speciālistam novērtēt, kā slimība ietekmē Jūsu bērna funkcionēšanu ikdienas dzīvē.
Slimību ārstēšanas shēmas bieži vien ir sarežģītas un prasa ilgstošu medikamentu lietošanu, tātad pacienta un viņa vecāku līdzestību. Bieži vien blakņu dēļ vai arī citu iesmelu dēļ novēro līdzestības trūkumu. Papildus farmakoloģiskajai ārstēšanai, nepieciešamas arī rehabilitācija un psihosociāla palīdzība.
Kad bērnam tiek konstatēti kādi no kustību traucējumiem, vecākiem rodas daudz jautājumu– ko darīt, kā strādāt, lai palīdzētu bērnam. Terapija, neatkarīgi no tās veida, tiek vērsta uz pacienta esošo funkciju iespēju attīstīšanu. Ārstnieciskā vingrošana ir neatņemama reimatoloģisko slimību ārstēšanas plāna sastāvdaļa. Pareiza vingrošana var palīdzēt samazināt reimatisko slimību simptomus, tādus kā locītavu stīvums, stiprinot muskuļus, mazinot pietūkumu, sāpes, uzturot stiprus un veselīgus kaulu un skrimšļa audus, uzlabojot saišu elastību. Ergoterapijas primārais mērķis ir attīstīt roku funkciju un pašaprūpi, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku neatkarības spēju līmeni. Var dot padomus par vides pielāgošanu. Lai samazinātu vai iespaidotu muskuļu saīsinājumus jeb kontraktūras un deformācijas tiek pielietoti korekcijas pasākumi (ortožu pielietošanu).
Dzīvojot ar hroniskām sāpēm un nogurumu, bērns var justies nomākts un mazāk spējīgs tikt galā ar sāpēm. Sāpju, depresijas un stress veido apburto loku , kādeļ bērna dzīve var nebūt pilnvērtīga. Vecāki var neļaut bērnam skriet, rotaļāties, piedalīties skolas aktivitātēs, dažreiz slimības smaguma dēļ nevar apmeklēt skolu. Tāpēc svarīgs psiholoģiskais atbalsts. Nepieciešama atpūta, pilnvērtīgs miegs, relaksācija. Pastāv daudz dažādu relaksācijas paņēmienu. Lai iegūtu vairāk informācijas, sazinieties ar sava bērna veselības aprūpes sniedzēju.
Bērnu reimatoloģi izstradājuši mājas lapu www.bernureimatologija.lv
Šajā vietnē ir apkopota informācija par bērnu reimatoloģiskām slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un ikdienas dzīvi.
Izmantotā literatūra:
Materiālu sagatavoja: Kristīne Urbanoviča, BKUS, pediatrs NMPO, bērnu reimatologs.
Foto: www.canva.com
